Tagadējās atpūtas bāzes vietā mājās ar tādu pašu nosaukumu cilvēki dzīvojuši jau vismaz gadus 300. Nostāsti vēstī, ka Ziemeļu kara laikā māju tuvumā paglabāta zviedru karaļa kara kase. Ja esi optimists un Tev ir ķēriens uz apslēptu mantu meklēšanu, varbūt ir vērts pamēģināt.

Visu jau neaprakstīt, “aiz kadra” paliek makšķerēšana un zveja jūrā, uz ugunskura vārīta zivju zupa, neatkārtojami saulrieti, sēņu un ogu bagātība apkārtējos mežos, un vēl, un vēl. Tomēr viskrāšņāka Ziemupes šķietami skarbā daba ir vasaras sākumā, kad zied priedes.

Dzejniece Nora Kalna to aprakstījusi šādi:

" Ja netici vairs, ka pasaulē labi iet,
Atbrauc, kad Kurzemes piekrastā priedes zied.
Dzelteni, gaisīgi vēji, dzelteni viļņi
Un kaiju spārni zeltotu putekļu pilni,
Dzelteni jumti, dzeltenas kāpu takas,
Dzeltenu dziesmu kaļ dzenis tepat blakus,
Dzeltenas ilgas uz viļņu liegajām šūpām,
Dzelteni skūpsti uz puišu cietajām lūpām.
Tici vai nē, pati jūra aiz prieka dzied,
Kad Kurzemes kāpās jūnijā priedes zied. "